pirmdiena, 2016. gada 7. marts

Serge Lutens Gris Clair

"Gris Clair" aromāts uzrunāja mani jau pirms vairākiem gadiem,  nesapratu, kas saista un atgrūž tajā? Kāpēc es jūtu, ka tas smaržo pēc veca karsta gludekļa, pēc putekļiem  kas karsējas uz  kvēlspuldzes? Pēc ziemas salā un saulē izžautiem baltiem krekliem? Pēc karstiem akmeņiem pirtī? Vai lavanda tiešām tāda mēdz būt?


Radot "Gris Clair" aromātu, Serge Lutens  to raksturoja kā ziedputekšņus nedzīvā pilsētā, pelnus un putekļus saules gaismā. Kā perfektu lavandas un vīraka pelēku savienību.

"Gris Clair", kas latviešu valodā tulkojas kā "gaiši pelēks" tieši tāds arī ir, - putekļi un slapja asfalta smarža, pirmais, kas ienāca ma prātā, ieelpojot šo aromātu. Uz ādas lavanda kļūst  švelmaina, tā atgādina veco sakarsēto gludekli, jūs gludināt baltus kreklus un baltus palagus, saule spīd caur spraugu tumšajos aizkaros, redzat kā putekļi dejo tās staros, krīt uz mēbelēm un kairina degunu. Rāmjos ir melnbaltas, mazliet jau nodzeltējušas fotogrāfijas, tēja dziest nelielās melhiora krūzītēs, kas ar gadu desmitiem ir ieguvušas pašas tējas nokrāsas. Istabā ir nedaudz jūtama vīraka smarža, vāzē stāv izkaltuši ziedi, un čerkstošā platē dzirdama Billija Holideja, dziedam "Gloomy Sunday". Sirdī ir miers, ir silti. Mirkli, apstājies!

5 komentāri:

  1. Kas par noskaņu aromāta aprakstā! Wow! :)) Bet cik esmu ostījusi Serge Lutens smaržas - nu kaut kā galīgi nepatīk! Ļoti neparastas!!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. man liekas, ar Serge Lutens aromātiem pārsvarā ir tikai love/hate attiecības :)

      Dzēst
  2. Dēļ šī apraksta tagad gribas šo aromātu pasmaržot.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es arī, būs jādodas uz veikalu! :D

      Dzēst
  3. Kad pirmo reizi šo izmēģināju, pirmās minūtes viebos nepatikā. Kad aromāts beidzot "nosēdās", tad gan nevarēju pārstāt sajūsmināties - putekļaina lavanda, neparasta un nomierinoša. Skaisti aprakstīji šo meistardarbu!

    AtbildētDzēst