ceturtdiena, 2015. gada 2. aprīlis

YSL Black Opium EDP

Yves Saint Laurent nama klasiskā 1977. gada aromāta "Opium" soft-rock versija - sirdi jauniem.
Lai arī šim aromātam nav itin nekā kopīga ar to īsto, seno Opium, ne arī ar tā modernāko klasisko versiju, tomēr es atkal vēroju interesantu, lai gan ļoti mainstream variāciju, šoreiz ar, ap un par gliteriem, spaikiem, melnām ķēdēm, džinsiem, ādas jaku un mežģīņu korseti, skūpstā sakostām lūpām un dūmakainām acīm, kas arī vienā teikumā izsaka visu aromāta būtību.

Dupinieciskums, kas neiziet ārpus pieklājības robežām - meitenīgo apelsīna ziedu,  sulīga bumbiera un rozā piparu trio augšējās notīs. Taču pačūlija un ciedrkoks skaidri iezīmē savas robežas, nosakot, ka aromātam ir vajadzīga plaša telpa un spirgts gaiss. Ir jūtama svaigā espresso smarža, ko lieliski papildina vaniļas šokolādes konfekšu sauja, kas paspilgtina kārtīgās meitenes ārējo nemieru un vēlmi būt citādai. Patiesībā, tai meitenei viss ir sakārtots pēc piecgades plāniem, vēlmju kolāžām un "to do" listēm, un aromāts ir tas, kas ļauj iejusties svešā interesantā tēlā.

Ja Jums patīk Viktor&Rolf Flowerbomb, Lancome La Vie est Belle, YSL Manifesto dāžādās tā variācijās, Gucci Guilty Black, Cacharel Amor Amor Forbidden Kiss, noteikti der ieklausīties arī Black Opium, šis aromāts jums, visticamāk, arī patiks.

Atsevišķu rindkopu vēlos veltīt tā noturībai. Tā ir nedēļa un tās izskaņā aromāts man patīk visvairāk, ir izgaisis tā sazvērnieciskums, ļaujot pačūlijai un ciedram atgādināt par skaistiem, interesantiem un varbūt pat mazliet bīstamiem piedzīvojumiem.

30ml EDP 59Eur.

13 comments:

  1. Man patīk, bet laikam ne tik ļoti, lai pirktu. Gaidu, ko mums nesīs jaunais Manifesto.

    AtbildētDzēst
  2. Cik es pamēģināju pirmais , ko viņš man atgādināja ir kafija ar kaut ko saldu, cik satijos viņam notīs tieši ir kafija.. nu ko katrs deguns uztver pirmo to, kas tuvāks ;) Negribu teikt hop, bet man, kā lielai smarzu mīlei, šīs aiziet garām, jo nav īsti manā interešu lokā ;)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Un kas šobrīd ir interesu lokā? Meklēju iedvesmu. :)

      Dzēst
  3. Biju patīkami pārsteigta cik ļoti man iepatikās šīs smaržas. Lietoju tās nu jau 3 mēnešus katru dienu (Jā, arī pa māju) un joprojām tās nav apnikušas.

    AtbildētDzēst
  4. Biju salasījusies visādas atsauksmes par šo aromātu, "uzpumpējusi" cerības uz "tumšu", noslēpumainu, ķircinoši nerātnu smaržu, bet saņēmu gardu kapučīno ar karameļu piedevu. Blakus uz galdiņa kafejnīcā notikts svaigu frēziju pušķītis. Apmēram tādas manas izjūtas. Neatradu to nerātno meiču. Vai vienkārši nepamanīju viņu aiz kārumu kalna. :))
    Manuprāt, nekā kopīga ar klasisko Opium (kurš man nepatika), ne arī ar Belle d'Opium ( kurš savukārt man ļoti patīk). Varbūt šim YSL vajadzēja izdomāt citu nosaukumu.

    Mimosa, tā bilde ir lieliska! Bravo!

    Jūlija.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Man šī smarža patīk, taču asociācijas ir pilnīgi tādas pašas, ļoti skaisti uzrakstīji. Tai meičai bija diētas cheat day! :D
      Arī par to citu nosaukumu es piekrītu par visiem 200!

      Jūlij, paldies, man to ir ļoti patīkami dzirdēt!

      Dzēst
  5. Šīs ir vienas no retajām veikalu smaržām, kuras degunam vēl patīk. Man viņas atgādināja nedaudz niknāku Prada "Candy" versiju.

    AtbildētDzēst
  6. Biju pārliecināta, ka patiks, cerēju uz kafijas noti, bet vīlos. Nejūtu kafiju vispār, pašas smaržas šķiet uzbāzīgas, viendimensionāli saldas un..paprastas, ja godīgi.
    Bet tas tomēr nepārsteidz - pēdējā laika sieviešu apsēstība ar pilnīgi vienādajiem cukurūdeņiem (La Vie Est Belle, Prada Candy un tamlīdzīgie), sāk uzdzīt šermuļus. Tāda sajūta, ka visas salējušās ar vienu un to pašu, individuāla gaume tikpat kā vairs nav sastopama :(
    Dodu priekšroku niche smaržām, mainstream jau sevi ir izsmēlis.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tur jau ir tās divas atšķirības, es neteikšu par sevi, ka esmu vienā vai otrā ceļa pusē, citreiz tā, citreiz - savādāk.

      Bet par to saldumu, nu tā tas ir, ir mode smaržām, vienkārši dažbrīd tā ir kaitinošāka par citu modi, drēbēm, piemēram, pirms desmit gadiem visi lējās ar gurķūdeņiem. :)

      Dzēst
    2. Bet arī es gribu piebilst to, ka arī niche jau sāk kļūt par meinstrīmu, tā kā viss ir relatīvs un galvenais atrast to, sev īsto, un nesastapt kolēģi, kas mīl uz sevi izliet puspudeli sava īstā! :)

      Dzēst