svētdiena, 2012. gada 29. aprīlis

Vīrietis un iepirkšanās.




Tā kā viens, paldies Dievam, atrastais idiots iebrauca mana vīrieša auto durvīs, mēs nelaimīgā kārtā palikām uz nedēļu ar vienu mašīnu, sadalīt jau nav grūti, taču līdz nākamai nedēļai arī pārtikas iegāde ir viņa pārziņa...

Vispirms mums beidzās maize, tad piens, tad olas, šķiņķis, tomāti, siers... Līdz es sapratu, ka vakar bija ir pēdējās vakariņas un šorīt vairs nebūs ko ēst! Tādēļ zvanīju savam izredzētajam ar sekojošu tekstu: „Lūdzu nopērc paēst brokastīm un pusdienām, jo mājās nekā nav, viss ir beidzies!” 

Sagaidu mājās, atbrauca, ienesa savu lielo hokeja somu, es skatos pēc kārotā Rimi maisiņa. Nav! Jautāju, vai kaut ko ēst arī nopirka, kā es lūdzu? „Jā,” šis atbild un izvelk divas kastes ar zefīru šokolādē un kuļķeni ar Skrīveru gotiņām. „Tev taču garšo, vai ne?” viņš jautāja! Garšo jā!

Tad nu tagad sēžu, brokastoju... ar zefīru un gotiņām.

6 komentāri:

  1. pazīstama situācija, manējais arī parasti saka, ka var nopirkt visu bez saraksta, tik beigās izrādās, ka nekas no vajadzīgā nav nopirkts. :D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Bubio, es pati nofeiloju, vajadzēja sarakstu iedot, varbūt maizi atnestu vismaz! :D

      Dzēst
  2. jā, diezgan pazīstama situācija man ar :) Ar to sarakstu parasti ir tā, ka tas pat netiek izvilkts no kabatas.

    AtbildētDzēst
  3. Fuuuh, (noslauka sviedrus no pieres) vismaz tagad zinu, ka man nav unikums! :D

    AtbildētDzēst