pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Brīnišķīgā kokosriekstu eļļa ... vai tomēr sviests?!


Iegāju aptiekā nopirkt kādu dabīgu eļļu, mandeļu vai aprikožu – ļoti patīk pēc vannas ieziesties. Taču manas acis piesaistīja divas stikla burciņas ar uzrakstiem: „Kokosriekstu eļļa” un „Kokosriekstu eļļa ar smiltsērkšķiem”.
Palūdzu farmaceitei, vai nevar pasmaržot. Protams, ka var. Tai ar smiltsērkšķiem nebija izteiksmīga aromāta, toties skaista oranža nokrāsa, bet tīrai kokosriekstu eļļai - kas tā ir par smaržu – es guļu saulainā Karību pludmalē un dzeru pinakoladu, bet muskuļoti melni nosauļojušies vergi ar milzīgiem palmu lapu vēdekļiem stāv man aiz muguras, tāda tā ir.
Tāds dārgums taču ir jānopērk 250ml 3,43Ls „Manā aptiekā”. Derīguma termiņš nav ilgs (kas daļēji mani pārliecina, ka produkts tiešām ir dabīgs).
Ko man sola ražotājs: Eļļa satur piesātinātos, mononepiesātinātos un polinepiesātinātos taukus. Nelielā daudzumā arī omega 6 taukskābi. Bez tam kokosriekstu eļļas sastāvā ietilpst  fitosteroli , folijskābe, K , Ca , Fe , magnēzijs. Teicama eļļa ādas un matu kopšanai. Eļļa dziedē ādas bojājumus , stiprina matus , uzlabo matu folikulu barošanos.
Šķiet, ka tas ir produkts, ko es ilgi meklēju – „garšīgi” smaržo, dabīgs un der visam: sejas un ķermeņa ādai, matiem. 
Paskatoties uz iepakojumu, rakstīts: uzturvērtība .......kcal (vairāki tūkstoši kcal, izdzēsies).
Hm, tad to var arī ēst? Izrādās jā, kokosriekstu eļļu var lietot cepšanai, jo tajā augstās temperatūrās neveidojas kaitīgi savienojumi. Pagaršoju, garša tiešām arī tikpat laba, cik smaržā, tā vien gribētos uzziest uz baltmaizes, bet... slaidā līnija pieklauvē pie sirdsapziņas.
Pirmās grūtības sagādāja šo eļļu uzsmērēt, jo, kaut gan tā ir eļļa, konsistence ir līdzīga sviestam, bet drīzāk parafīnam – cieta un graudaina, bet, temperatūrai palielinoties, labi kūst. Ieslēdzu fēnu un nedaudz sasildīju burciņu. Virskārta uzreiz pārvērtās nedaudz duļķainā eļļā. Visa aprakstītā dēļ ieziešanas process ir neparocīgs, taču domāju, ka ir vērts pieciest ne to vien.

Eļļa ļoti labi iesūcas ādā, padarot to zīdaini mīkstu un brīnišķīgi smaržojošu (atkal atceros par tiem muskuļotiem vergiem).


Vīrieša sausā sejas āda arī novērtēja kokosriekstu eļļas labās īpašības – sīks grumbiņu tīklojums ap acīm (jā, nekļūstam mēs jaunāki). Pēc nedēļas lietošanas vakaros āda ap acīm acīmredzami kļuva mitrinātāka un vizuāli labāka.

Vēl jāizmēģina, kā eļļa uzvedas matos.
 
Un pēdējas „bet” – pagāja tikai nedēļa, bet esmu izlietojusi jau divas trešdaļas, nelietojot eļļu katru dienu, vismaz ķermenim nē. Ne visai taupīgi, bet labsajūta atsver visu, vai ne?

3 komentāri:

  1. Varbūt mēģini pati pagatavot kokosriekstu sviestu un salīdzināt, kā ir. :)
    http://www.upenes.com/2011/12/27/majas-gatavots-kokosriekstu-sviests/#.TwbK1tT9NM8

    AtbildētDzēst
  2. Ilze, es nemaz nezināju, ka kokosriekstu eļļu/sviestu gatavo šādi! Paldies!

    AtbildētDzēst